Analizējot jau 4 dzērveņu šķirņu ražas rādītājus ( 2 Amerikas, 2 Dr.Ripas šķirnes), konsultējoties ar kolēģiem Polijā un Zviedrijā, konstatējām jaunu klimata ietekmes faktoru kopu , kas iznīcināja lielāko ražas daļu.
Respektīvi, pēc ļoti vēlas ziedēšanas sākuma ( par 2-3 nedēļām vēlāk) un ļoti ilgās ziedēšanas (3-4 nedēļas) ogu aizmešanās notika salīdzinoši labi. Pirmie trauksmes signāli bija konstatējami aptuveni augusta vidū. Pielikumā foto no 20.augusta, kurā labi redzams, ka no kopējā ogu aizmetņu skaita normāli augošās ogas aptuveni ir diametrā 1 cm, bet to ir maz, jo vairāk ir sīku putraimu lieluma aizmetnīšu, kuri daži pat sārtojas.
Novācot ražu agrākām 4 šķirnēm, konstatēju, ka katrai šķirnei ir savs iznākums, kas ir tikai no 30% līdz 50% no normālas ražas un no tā skata, kas bija ziedēšanas laikā.
Pašlaik salīdzinu ogu frakciju daļas starp 3 Amerikas un 3 Latvijas šķirnēm, bet jau vizuāli redzams, ka lielo diametru ogu gandrīz nav. Tas nozīmē, ka šķirnes neatbilst to standarta izmēra raksturojumam – ogu diametrs mazāks un tāpēc to skaits glāzē ir lielāks par katalogu datiem.
Līdzīgs situācijas raksturojums – ražas samazinājums par 50%-70% saņemts no Polijas un Zviedrijas kolēģa.
Otra maz redzēta parādība ir liela daļa ar baltās gatavības ogām, kas pārsniedz 10% un pat 20%, kad ASV norma ir 3% priekš svaigu ogu tirgu. To skaidroju ar ilgo – 3 nedēļas ziedēšanas laiku., kas arī pēdējos 30 gados ir novērots tikai 1 reizi.
Es pašlaik apkopoju datus arī par vēlāk vācāmām šķirnēm Pilgrim un Steven iesniegšanai ZM, un Krīzes vadības Centram, jo tie ir pierādījumi par jauna veida dabas katastrofai pielīdzināmai situācijai, kuras cēlonis ir klimata izmaiņas.
Zināms no pētījumiem ASV, ka dzērvenes var pārziemot ūdenī, bet tur jābūt skābekļa koncentrācijai vairāk par 0,4 mg/l. Vasaras veģetācijas laikā augu prasība pēc skābekļa ir augsta, jo arī sablīvētā smilšu augsnē dzērvenes nīkuļo ( mūsu un Čīles pētījumi) , tāpēc ir prasība, ka saknes nedrīkst būt ūdenī ilgāk par 10 dienām +_ 3 dienas.
Lūdzu ziņot ZM un pieprasīt attiecīgo dienestu (LLKC) ekspertu piedalīšanos dabas katastrofas konstatēšanā.
Andris Špats, zemnieks, inženierzinātņu doktors
