GreenFIT un Lauksaimniecība 4.0
1.Lietu interneta (IoT) sensori
2.Dronu un satelīta attēlu veidošana
3.Mākslīgais intelekts un datu analītika
4.Robotika un autonomā lauksaimniecības tehnika
Lauksaimniecība 4.0 – situācija šobrīd un nākotnes izaicinājumi
Ar lauksaimniecību 4.0 saistītās Greenfit izstrādes un risinājumi
Saimniecības pārvaldes sistēma (GreenFit FMIS)
Autonoms drona modulis (Drone-in-a-box)
Uz virtuālo/paplašināto realitāti balstīta konsultāciju un apmācību risinājums (XR-AgriTrain)
GreenFIT un Lauksaimniecība 4.0 (Agriculture 4.0)
Tā sauktā Lauksaimniecība 4.0 (Agriculture 4.0) ir digitālo tehnoloģiju integrēta izmantošana lauksaimniecībā, lai automatizētu, uzraudzītu un optimizētu saimniecības darbību, balstoties uz reāllaika datiem. Tā ir nākamais attīstības posms pēc precīzās lauksaimniecības (Precision Agriculture), kurā atsevišķas tehnoloģijas tiek apvienotas vienotā, savstarpēji saistītā sistēmā. Sasakaņā ar defenīciju
Lauksaimniecība 4.0 ir lauksaimniecības pārvaldības modelis, kurā sensori, satelīti, droni, lauksaimniecības tehnika, programmatūra un mākslīgais intelekts veic nepārtrauktu datu apmaiņu, lai pieņemtu precīzākus un efektīvākus lēmumus.
Kopumā Lauksaimniecība 4.0 ir svarīga tā sauktās Oglekļa lauksaimniecības (Carbon Farming) sastāvdaļa, dodot būtiskus risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanai lauksaimniecībā, ieviešot prakses, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielina oglekļa uzkrāšanos augsnē.
Četri galvenie Lauksaimniecības 4.0 risinājumi, kas virza šo pārveidi :
1. Lietu interneta (IoT) sensori
Laukos vai citur saimniecībā izvietotie lietu interneta (IoT) sensori apkopo reāllaika datus par augsnes mitrumu, barības vielu saturu, temperatūru, gaisa mitrumu u.c. datus, kas ļauj lauksaimniekiem precīzi noteikt, kad un kur nepieciešama piemēram laistīšana, mēslošana, augu aizsardzības pasākumi vai citas darbības. Dažām kultūram šādas metodes var samazināt ūdens patēriņu līdz pat 50 %.
2. Dronu un satelīta attēlu veidošana
Ar bezpilota lidaparātu, kas aprīkoti ar multispektrālajām kamerām palīdzību vai no satelīta var veidojot ļoti detalizētas digitālās kultūraugu veselības kartes, kas ļauj konstatēt kaitēkļu invāziju, augu slimības vai barības vielu trūkumu vairākas nedēļas pirms šīs problēmas kļūst redzamas ar neapbruņotu aci. Tādējādi iespējams pasargāt ražu kā arī veikt razas prognozēšanu.
3. Mākslīgais intelekts (MI) un datu analītika
Mākslīgā intelekta platformas un mākoņdatošanā balstītas saimniecību pārvaldības sistēmas (Farm Management Systems – FMS) apkopo datus no IoT ierīcēm, kamerām un meteoroloģiskajām stacijām veidojot prognozējošus analītiskos modeļus.
Ar šo rīku palīdzību iespējams prognozēt laikapstākļu izraisītos traucējumus, ražas apjomu kā arī automatizēt lēmumu pieņemšanu. Tādā veida lauksaimniekiem iespējams efektīvāk un ienesīgāk pārvaldīt savus resursus.
4. Robotika un autonomā lauksaimniecības tehnika
Ar GPS vadīti pašbraucoši traktori un mazāki autonomi roboti veic darbietilpīgus uzdevumus, piemēram, precīzu sēju un stādīšanu, nezāļu apkarošanu un saudzīgu augļu novākšanu bez tiešas cilvēka līdzdalības. Šīs tehnoloģijas samazina nepieciešamību pēc roku darba, mazina augsnes sablīvēšanos un ļauj veikt ļoti precīzas darbības, piemēram, mehāniski iznīcināt nezāles, nevis izsmidzināt herbicīdus visā laukā. Atsevišķas nozarēs uz daļēji vai pilnībā robotizetas ierīces palīdz risināt darba roku trūkumu.
Lauksaimniecība 4.0 – situācija šobrīd un nākotnes izaicinājumi
Starptautiskajā vidē, ko raksturo ģeopolitiskā nestabilitāte, klimata krīze un tirdzniecības spriedze, lauksaimniecības un pārtikas nozare saskaras ar pieaugošiem riskiem. Pēc speciālistu vērtējuma Eiropā vien ekstremāli laikapstākļi rada aptuveni 28 miljardu eiro zaudējumus gadā. Lai arī viedo tehnoloģiju ieviešana lauksaimniecībā pieaug, digitālo tehnoloģiju ieviešanas temps joprojām ir lēns
Galvenie faktori kas kavē tās sniegto iespēju izmantošanu un pietiekoši strauju attīstību minami nepietiekošas zināšanas, atbilstoša publiskā finansējuma trūkums, vāja savietojamība starp sistēmām, speciālistu trūkums, kā arī saimniecību sadrumstalotība.
Lai veicinātu viedās lauksaimniecības ieviešanu ES caur programmām Horizon Europe un LIFE piešķir finansējumu viedās lauksaimniecības un pārtikas nozares attīstībai. Viens no šādiem projektiem ir arī GreenFIT kura mērķis ir sniegt savus ieteikumus un risinājumus viedās lauksaimniecības attīstībai.
Ar lauksaimniecību 4.0 saistītās Greenfit izstrādes un risinājumi
Saimniecības pārvaldes sistēma (GreenFit FMIS)
GreenFit FMIS ir informācijas tehnoloģijās balstīts Pārvaldes modulis, lai pielagotos klimata izaicinājumiem un ilgtspējīgas lauksaimniecības atbalstam. Tam pamatā būs platforma, kas vienuviet ietvers sekojošus servisus:
Šis un turpmākie attēli ņemti no projekta partneru oficiālajām prezentācijām
Tāpat Greenfit FMIS kalpos kā vieta, kur piekļūt dažādiem jauniem integrētajiem risinājumiem (Platforma One-Stop-Shop ) un platforma informacijas ievākšanai, zināšanu apmaiņai, analīzei un koplietošanai par digitālās lauksaimniecības praksi visā Eiropā (GreenFit digitālās lauksaimniecības observatorija)
Autonoms drona modulis (Drone-in-a-box)
Drone-in-a-box ir drona modulis, kas paredzēts, lai padarītu lauka monitoringu pēc iespējas vienkāršu un pieejamu jebkuram lauksaimniekam. Neliels drons, kas iepriekš ir ieprogrammēts var tikt viegli nogādāts uz jebkuru lauku un ar “vienas pogas spiedienu” spēj veikt lauka novērošanu un datu ievākšanu. Moduļa stiprā puse ir tā, ka lietotājam nav nepieciešamas speciālas zināšanas drona vadīšanā.
XR-AgriTrain
(Uz virtuālo/paplašināto realitāti balstīta konsultāciju un apmācību risinājums lauksaimniekiem)
XR – paplašinātā realitāte (no angļ.v.), ir uz virtuālo realitāti balstīta sistāma, kas pielieto virtuālās realitātes metodes reālajā pasaulē.
XR-AgriTrain risinājumā paredzēts piedāvāt lauksaimniekiem divu veidu virtualās realitates pielietojumus:
- Virtualā realitāte apmācībā. Paredzēta studentiem, lauksaimniekiem, lauksaimniecības konsultantiem u.c. iesaistītajiem. Ar speciālu briļļu palīdzību apmācāmajiem tiek radīta virtuālā realitāte, kur vizuāli var iepazīt apmācību tēmu, vai apskatīt un pamēģināt, kā attiecīgā iekārta darbotos uz lauka, kā izskatītos lauks pie dažādiem laika vai klimata apstakļiem, kā izskatītos slimību skarts auglis u.c. citas iespējas. Šāda apmācību metode jau pierādījusi savu efektivitāti vairākās valstīs.
2. Virtuālās realitates izmantošana konsultāciju sniegšanā (palīdzība uz lauka). Otrs veids kā virtuālā realitāte var palīdzēt lauksaimniekiem ir dažāda veida attālinātas palīdzības sniegšana tieši uz lauka vai saimniecībā. Piemēram ja nepieciešams tehnikas remonts, ko varētu veikt saviem spēkiem, bet derētu speciālista konsultācija. Ja speciālists atrodas tālu, tad izmantojot XR metodes var panākt, ka speciālists apskata problēmu it kā atrodoties jums blakus. Līdzīgi var saņemt palīdzību nosakot augu slimības vai citas problēmas, kur ierastā veidā vajadzētu saukt speciālistu uz saimniecību. Tādā veidā tiek taupītas transporta izmaksas, laiks un nauda.
Vairāk par visiem GreenFit risinājumiem lauksaimniekiem kā arī citiem lauksaimniecībā iesaistītajiem interesentiem var lasīt Projekta mājaslapā (robotizēts tulkojums Latviski)
Piezīme- projekta risinājumus paredzēts pakāpeniski ieviest līdz 2028.g. rudenim. Sekojiet projekta gaitai
