2025. gada 5. jūnijā Lauku atbalsta dienests tikās ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus.
Dienests sniedza informāciju par 2025. gada platību maksājumu sezonu un izmaiņām to saņemšanai, aktuālajiem investīciju un valsts atbalsta pasākumiem, kā arī citām aktualitātēm. Tika prezentēts, kā lauksaimniekiem ir jāiesniedz informācija par lietavu un salnu postījumiem, izmantojot LAD mobilo lietotni, un kā to var izdarīt Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Tikšanās laikā tika raksturots, kā dienests veic kontroles, kā tiek izmantoti satelītattēli kontroļu veikšanas procesā, kā arī sniegtas atbildes uz lauksaimnieku uzdotajiem jautājumiem.
No 3. jūnija līdz 27. jūnijam lauksaimnieki LAD var iesniegt informāciju par plūdu un salnu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras.
Šobrīd informāciju var iesniegt LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā sadaļā “Citi pieteikumi” – te kā tēmu ir jāizvēlas “Lietavu pieteikums” vai “Salnu pieteikums” un jāaizpilda informācija par katru cietušo lauku.
Lai raksturotu situāciju saimniecībā, lauksaimniekam par katru cietušo obligāti jāiesniedz šāda informācija:
-cietušā lauku fotoattēls ar ģeotelpiskajām koordinātēm,
-lauku numurs,
-kultūraugs,
-visa lauka platība ha,
-cietusī lauka daļa procentuāli,
kā arī var uzrakstīt komentāru (piezīmes).
LAD vērš uzmanību! Fotoattēliem obligāti jābūt ar ģeotelpiskajām koordinātēm.
Vienīgie, kas šobrīd Latvijā apdrošina ilggadīgos stādījumus ir VEREINUGTE HAGEL. Diemžēl ir tikai krusas apdrošināšanas piedāvājums. Salnas, sausums, lietavas šobrīd apdrošinātas netiek. Apdrošinātāja kontakti: Vita Baumane, Mob. tālr.: +37126160545; vita.baumane@latraps.lv
LAA aicina apsvērt apdrošināšanas iespējas, jo lai arī pēdējos divus gadus ZM ir izmaksājusi kompensācijas par nelabvēlīgiem laika apstākļiem, uz šādiem maksājumiem no ES vai valsts puses paļauties nav droši.
Ir saņemta informācija, ka Zemkopības ministrijas izstrādātais MK noteikumu “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības un dārzeņkopības nozarē 2024. gadā” projekts (ID Nr. 25-TA-961) ir ievietots TAP portālā saskaņošanai ar ministrijām.
par 2024. gada pavasara salnām var pieteikties visi augļkopības nozares lauksaimnieki, bet par 2024. gada jūlija lietavām – visi augļkopības un dārzeņkopības nozares lauksaimnieki, kuru platības atradās lietavu zonā (2. pielikums);
kopējā attiecināmā atbalsta platība ir vismaz 0,5 hektāri;
20 dienu laikā pēc noteikumu publikācijas LV atbalsta pretendentiem ir jāiesniedz atbalsta iesniegums;
lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendenta ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības 2024. gadā par 1 deklarēto hektāru ir jābūt samazinājušiem vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2021., 2022. un 2023. gada vidējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības par 1 deklarēto hektāru. Ja atbalsta pretendets bija saņēmis atbalstu par 2023. gada salnas un krusas postījumiem, tad ieņēmumu samazinājumu vērtē tikai pret 2021. un 2022. gadu. Turklāt šajā aprēķinā neņem vērā 1 un 2 gadus vecu ilggadīgo stādījumu platības;
atbalsta likmes noteiktas 1. pielikumā (tās ir precizētas, jo šobrīd ir pieejami bruto seguma 2024.gada dati), kā arī ir pārskatītas tur iekļautās kultūras; šajā sarakstā nav iekļautas lopbarības bietes un cukurbietes, kas saskaņā ar kombinēto nomenklatūru ir lopbarība (KN12), kā arī lavanda, kas saskaņā ar kombinēto nomenklatūru pieder pie ēteriskās eļļas grupas produktiem (KN33). Pielikumā nav iekļauti arī kultūrauga kods 640 (kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē), jo attiecas uz dekoratīvajiem stādījumiem.
atbalsts tiek aprēķināts par 2024. gadā cietušajām platībām, bet izslēdzot 1 un 2 gadus vecu ilggadīgo stādījumu platības; to LAD noteiks, vērtējot, vai attiecīgā kultūrauga deklarētā lauka kontūras platība (hektāros) 2024. gadā pārklājas ar 2022. gadā attiecīgā kultūrauga deklarētā lauka kontūras platību (hektāros).
visbeidzot ir noteikti atbalsta griesti – atbalsts nepārsniedz 80 % no iepriekšējo gadu vidējiem ieņēmumiem uz 1 hektāru par 2024. gada deklarētiem hektāriem;
ja aprēķinātā kopējā atbalsta summa pārsniedz pieejamo finansējumu, LAD piemēros proporcionālo samazinājumu.
Šķiet, ka arī šis gads nav saudzējis visus Latvijas augļkopjus, atsevišķās vietās ir bijušas salnas.
Lūdzam tos LAA biedrus, kas šogad cietuši no salnām, par to informēt LAA biroju uz e-pastu laas@laas.lv , e-pastā norādot: (foto lūdzu NESŪTĪT):
Kāda kultūra cietusi
Kurā Latvijas vietā dārzs atrodas
Kāda ir bijusi zemākā temperatūra
Cik naktis ir bijušas salnas
Foto lūdzu NESŪTĪT
Rakstīsim ZM vēstuli ar salnu zaudējumu pārskatu un lūgumu tos kompensēt.
Arī šogad uzsveram nepieciešamu visus salnu postījumus dokumentēt (foto, video) un visu iesniegt LAD.
Vakar ZM informēja, ka pagājušā gada salnu postījumu kompensācijas tūlīt tiks izsludinātas TAP portālā. ( TAP portāls ir tīmekļa vietne, kurā valsts izsludina dažādu noteikumu, likumu u.tml. grozījumus apriešanai – https://tapportals.mk.gov.lv/) Līdz ar to, lai arī lēnām, bet atbalsts par 2024. gada salnām turpina ceļu pie augļkopjiem.
Valdība 4. februārī apstiprinājusi izmaiņas atbalsta piešķiršanā apdrošināšanai 2023.–2027. gadā, ieviešot kompensāciju riskam pret savvaļas plēsēju nodarīto kaitējumu ganāmpulkam un palielinot atbalstu augļu, ogu, dārzeņu un ilggadīgo stādījumu apdrošināšanai. Ilggadīgajiem stādījumiem: “200 euro par vienu hektāru, kas ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstam ir deklarēts ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu no 5., 6. un 7. kultūraugu grupas.” 7. kultūraugu grupa ir ilggadīgie stādījumi. Vairāk par to var lasīt šeit: https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/lauksaimniekiem-bus-pieejams-atbalsts-apdrosinasanai-pret-pleseju-postijumiem-ganampulkam
Jau pavisam drīz 2025. gada 14. februārī no 10.00 līdz 16.00, Bulduru tehnikumā, Viestura ielā 6, Jūrmala, kur jau kopš 1910. gada izglītojas topošie dārznieki, notiks ikgadējā Dārzkopības konference. Nozares profesionāļiem un interesentiem, valsts un nevalstisko dārzkopības organizāciju pārstāvjiem šī ir iespēja satikt kolēģus, izvērtēt padarīto, vienoties kā pārvarēt izaicinājumus stādu audzēšanā, dārzeņkopībā un augļkopībā.
Dārzkopības nozare, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi vairākus globālus satricinājumus, joprojām sastopas ar lieliem izaicinājumiem. Profesionāļi katru dienu diskutē par digitalizāciju, zaļo transformāciju, inovācijām, mūsdienīgām tehnoloģijām, klimata pārmaiņām, resursu pieejamību un jauniem speciālistiem. Ir daudz neskaidrību un bažu par atbalsta programmām, to ieviešanu un sadarbību ar valsts pārvaldes organizācijām, kas saistītas ar šo jomu.
Tāpēc konferencē ir aicināti piedalīties Zemkopības ministrijas vadība un tās speciālisti, lai ziņotu par lauksaimniecības nozares aktualitātēm, tai skaitā dārzkopības sektorā, un kopā ar Latvijas dārzkopjiem apspriestu plānoto ES atbalsta programmās, diskutētu par aspektiem, kas tieši skar dārzkopjus, un atbildētu uz būtiskākajiem ar nozari saistītajiem jautājumiem.
Par nozares aktivitātēm ziņos arī Lauku atbalsta dienests un Valsts augu aizsardzības dienests, kā arī valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Konferences turpinājumā nozares pārstāvji piedalīsies atsevišķās stādaudzētāju, dārzeņkopības un augļkopju darba sekcijās, lai uzklausītu ekspertus, lemtu par nepieciešamajām darbībām un izstrādātu rīcības stratēģijas nosprausto mērķu sasniegšanai.
Konferenci organizē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalīborganizācijas – Stādu audzētāju biedrība, biedrība “Latvijas Dārznieks”, Latvijas Augļkopju asociācija un Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrība.
Mēs izmantojam sīkfailus, lai nodrošinātu jums vislabāko pieredzi mūsu vietnē. Ja turpināsit lietot šo vietni, mēs pieņemsim, ka akceptējat šo uzstādījumu.OkNepiekrītuPrivātums un personas datu apstrāde
