Kategorija: Bez tēmas

3.februārī stājušies spēkā MK noteikumi Nr.46 par Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē:

https://likumi.lv/ta/id/366202-eiropas-savienibas-arkartas-atbalsta-pieskirsanas-kartiba-nelabveligu-klimatisko-apstaklu-radito-ekonomisko-seku-mazinasanai-auglkopibas-darzenkopibas-un-seklaudzesanas-nozare

Arī LAD ir publicējis informāciju un termiņus par pieteikšanos:

 https://www.lad.gov.lv/lv/jaunums/var-pieteikties-arkartas-atbalstam-auglkopibas-darzenkopibas-un-seklaudzesanas-nozare

Termiņš pieteikumu iesniegšanai: no 2026. gada 12. februāra līdz 16. martam

Ir piešķirts valsts budžeta papildus finansējums programmai “Piens un augļi skolai”. Interesanti no 23. līdz 29. janvārim var pieteikties papildus kārtā dalībai programmā.

vispirms tiks izsludināts papildus pieejamais finansējums. Saite, kur jāpiesakās https://piensaugliskolai.lv/lv/par-programmu/papildu-finansejums-programmas-piens-un-augli-skolai-istenosanai/ .

Līdz 29.01. jāpiesakās.

Lauku atbalsta dienests (LAD) ļoti lūdz aizpildīt LAD aptauju par klientu apmierinātību. Aptaujā ir arī iekļauti jautājumi par birokrātijas mazināšanas iespējām utt., tāpēc LAD ir ļoti svarīgi saņemt pēc iespējas vairāk informācijās, kā LAD varētu uzlabot savu darbu.

Te ir informācija par aptauju un arī saite uz to: https://www.lad.gov.lv/lv/jaunums/lad-aicina-aizpildit-aptauju-par-lauku-atbalsta-dienesta-sniegtajiem-pakalpojumiem-2025-gada  

Paldies jau iepriekš!

16.01.2026 Baltijas valstu ministri ir vienojušies par kopīgu deklarāciju, lai iestātos par  lauksaimniecības interesēm sarunās par ES Daudzgadu budžetu 2028.-2034.gadam.

Svarīgākie punkti:

• KLP jābūt spēcīgai un patstāvīgai politikai.
• KLP finansējumam jābūt nošķirtam (distinct) un pietiekami ambiciozam.
• Prioritāte izlīdzināšana – prasām piešķirt papildus finansējumu (top-up) MFF ietvaros, lai Baltijas valstis sasniegtu ES vidējo KLP finansējuma līmeni uz ha.
• Prasība piešķirt papildus finansējumu (top-up) lauksaimniecībai un lauku reģioniem, ņemot vērā Austrumu pierobežas problēmas.

Preses relīze:

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/baltijas-valstu-lauksaimniecibas-ministri-berline-paraksta-kopigu-deklaraciju-par-kopejo-lauksaimniecibas-politiku-pec-2027-gada

Publicējam LAA biedra Andra Špata vēstuli ZM “Par ZM projektu dabas katastrofai pielīdzināmo zaudējumu segšanai 2025.g.”

Izanalizēju no Latvijas Augļkopju asociācijas saņemtos ZM izstrādāto projektu- ražas  zaudējumu kompensācijas  aprēķinu  tabulas, ja zaudējumi vairāk par 20%.

 Dabas katastrofai pielīdzina zaudējumus  ja tie ir vairāk par 30% (nevis 20%!) un zaudējumem ir tieša saistība ar klimatu (ES Pamatnostādnes…).  Zaudējumu kompensāciju nosaka sekojoši zemnieku tiesības garantējoši ES dokumenti:

1.   Eiropas Savienības Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020.gadam.( 52014XC0701(01))
2. Komisijas Regula (ES) 2022/2472 (2022. gada 14. decembris), ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu. (Dokuments attiecas uz EEZ) . 4. iedaļa. Atbalsts, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarītu kaitējumu lauksaimniecības nozarē 37. pants:
3. Zināms, ka regulas nav tiesības valstīm mainīt, atšķirībā no direktīvām.

ZM zīmīgi ignorē MK jau 2023.g. pieņemto lēmumu iepriekšējās valdības sastāvā, Regulas  37. panta 4. punktu un 8. punkta beigu daļu un 10. punktu: 

           Ar dabas katastrofu saistītas atbalsta shēmas ievieš trīs gadu laikā un atbalstu izmaksā četru gadu laikā no dienas, kad dabas katastrofa notikusi.

                          8. …Lai aprēķinātu labuma guvēja ikgadējo lauksaimniecisko produkciju, drīkst izmantot indeksus, ja izmantotā aprēķina metode ļauj noteikt labuma guvēja faktiskos zaudējumus attiecīgajā gadā.

                           10.   Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu zaudējumus, tai skaitā maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

Cik bieži ir bijušas normālas ražas pēdējos 20 gados?

1. Saimniecību līmenī, ja nav negatīvā  klimata ietekme bijusi, tad “normālo ražu” rēķinā līdzīgi kā atsūtīts pielikumos.

2. ZM  Rīgas ierēdņi nezina to, ka dārzkopjiem sākot ar 2014. gadu kaut kur Latvijā katru gadu uzbrūk vai nu pavasara radiācijas salna vai agrā rudens salna bijusi. Pirmo reizi Latvijā  Dr.biol. A.Ripa un Dr.sc.ing. A. Špats radiācijas salnu analizēja 2004. un 2008.gadā (sarakste ar dienestiem ir arhīvā)! Toreiz tikai ar ZM ministra atbalstu varējām saņemt slepenos LVĢMC datus.

  Tāpēc nevar uzskaitīt par “normālas ražas“ gadiem visām saimniecībām pirms 2023.g., jo ZM neradīja normālu uzskaites kārtību.  LAAD veicot pārbaudi integrētā un bioloģiskā audzēšanā, nav prasības informācijai par salnām u.c. klimata kaitējumiem dabas katastrofu līmenī..

 Neziņu rada arī  fakts, ka Latvija neievēro Orhūzas konvencijas prasības – informēt sabiedrību par stāvokli vidē un pirms 2024. g  LVĢMC neinformēja sabiedrību par pavasara radiācijas salnām (salnas zāles līmenī).

Piemēram. Pētnieciskā jaunsaimniecībā Gundegas pēdējos 5 gados – kopš 2019. g. tika viens  2024. gads bija ar normālu ražu. Dzērveņu laukos ir  jāņem vērā apkārt esošās kūdras ražotnes ietekme uz mikroklimatu, kas par -2 C grādiem spēj pazemināt pavasara radiācijas salnu, sevišķi pēc sausām, saulainām dienām.

 Ja ir pasludināts ārkārtas stāvoklis Latvijā – valsts mērogā, tad regulas iesaka izmantot koeficientu metodi, kam ir jābūt saistībā ar klimata ietekmi.

  Pēdējā Regulā no 2022/2472.  ir izmainīta likme – maksimāla kompensācija, kas no 80% nomainīta uz 100%. Nevajadzētu ZM “izlēkties” ar regulu nezināšanu, kopā ar citiem Regulu pārkāpumiem.

 Dīvaini un nepamatoti ir projekta dokumentā  rakstītie ierobežojumi kompensācijai gadījumā, “ja trūkšot naudas”, jo Pamatnostādnes un Regulas prasa kompensāciju veikt 4 gadu laikā.

Tas ir sevišķi svarīgi ilggadīgām kultūrām, jo nākošos gados var atklāties paliekošas sekas no “dabas katastrofas gadā” saņemtā Dabas trieciena.Piemēram, irbenes mūsu saimniecībā pēc 2023.g. salnas neatjaunojās 2024.g., nīkuļoja  arī 2025.g.. Pēc 2 gadu novērojumiem, nolemts tās nozāģēt. Francijā, piemēram, pat pārstādīja augļu dārzus. Latvijā derētu nomainīt neperspektīvās  dzērveņu šķirnes, ko veicina ASV , piešķirot USD 25 000 kompensāciju par 1 h .

  Dārzkopība tieši saistīta ar valsts drošību un tautas izdzīvošanu, jo ietekmē vispārējo imunitātes līmeni  valstī. Piemēram, No Covid -19 Latvijā mirušo, salīdzinot ar Norvēģiju, bija par 2000 upuru vairāk. Tas ir 0,102% tautas. Zīmīgi Latvijā šausminās par Krievijas upuriem karā 150 000 – 0,108% kas ir tuvu Latvijas “virsnormas upuriem” no covid’a, bet mēs nedomājam kā palielināt ogu, augļu ražu no 7kg/pers. uz 60 kg/pers. kā Norvēģijā, lai paaugstinātu imunitātes līmenī sabiedrībā.

 Piezīme: lai atvieglotu darbu, salīdzinot ZM esošos atbalsta projektus ar zemnieku tiesību garantējošām ES regulām, svarīgāko tekstu izcēlu ar “bold”.

 Ceru, ka šīs piezīmes noderēs darba procesā labojot topošos noteikumus.

 2025. gada 8. decembris                   Parakstīts ar e- parakstu. Andris Špats, Dr.sc.ing.