Kategorija: Bez tēmas

1. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” sadarbībā ar Latvijas Augļkopju asociāciju un SIA “Pienjāņi” rīko Lauka dienu demonstrējumu projekta “Augu aizsardzības sistēmas demonstrējums kaitīgo organismu ierobežošanai bioloģiskajos ābeļu stādījumos” (Demonstrējuma Lote Nr.1 “Augu aizsardzības sistēmas demonstrējums kaitīgo organismu ierobežošanai bioloģiskajos ābeļu stādījumos”) ietvaros. Norises vieta un laiks: 15.07.2025., Norises vieta: SIA “Pienjāņi”, Skaistkalnes pagasts, Bauskas novads, pulksten 10:00.

2. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” sadarbībā ar Latvijas Augļkopju asociāciju un z/s “Rīvēni” rīko Lauka dienu demonstrējumu projekta “Alternatīvu preparātu demonstrējums ābeļu stādījumos integrētajā saimniekošanas sistēmā” (Demonstrējuma Lote Nr. 2 “Alternatīvu preparātu demonstrējums ābeļu stādījumos integrētajā saimniekošanas sistēmā kvalitatīvu augļu ražas bez augu aizsardzības līdzekļu atliekvielām iegūšanai”) ietvaros. Norises vieta un laiks: 17.07.2025., Norises vieta: z/s “Rīvēni”, Dikļu pagasts, Valmieras novads, pulksten 10:00.

Lauka dienas apmeklētājiem Pieteikšanās: Pieteikšanās lauku dienai 2025-07 | Agrihorts

Programmas zemāk.

Zemnieku saimniecības “Gundegas” vadītājs Andris Ansis Špats ir sagatavojis vēstules Ministru kabinetam un Zemkopības ministrijai kur izteikti pārmetumi par nepietiekošu atbalstu dārzkopības nozarei attiecībā uz kompensācijām par salnu postījumiem. Vēstule un salīdzinošie dati par atbalsta lielumu saskaņa ar MK noteikumiem publicēta Agrilink diskusiju sadaļā : LAA biedra Andra Anša Špata viedoklis un vēstules MK un ZM par dārzkopības nozares atbalstu – Agrilink

Aicinām biedrus izteikt savu viedokli par šo jautājumu

Valdība otrdien, 17. jūnijā, pieņēma nosacījumus ES ārkārtas atbalsta piešķiršanai par 2024. gadā cietušajām augļkopības un dārzeņkopības platībām, lai mazinātu salnu un lietavu radītos ekonomiskos zaudējumus, kas ietekmē viņu saimniecību dzīvotspēju. Kopējā piešķirtā atbalsta summa Latvijai ir 4,2 miljoni eiro.

“Aizstāvot savas valsts lauksaimnieku intereses, ir iespējams panākt labvēlīgus lēmumus ES līmenī. Pēc 2024. gada postošajām salnām un lietavām, kas radīja ievērojamus zaudējumus dārzkopjiem un augļkopjiem, vērsāmies Eiropas Komisijā ar aicinājumu sniegt atbalstu. Un to panācām. Atbalstu saņems tās saimniecības, kuru kopējie ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības 2024. gadā par vienu deklarēto hektāru ir samazinājušies vismaz par 20% salīdzinājumā ar 2021., 2022. un 2023. gada vidējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības par vienu deklarēto hektāru,” uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.

Atbalstu saņems:

• salnu radīto postījumu mazināšanai – augļkopji,
• lietavu radīto postījumu mazināšanai – augļkopji un dārzeņkopji.

Turklāt, ja 2023. gadā lauksaimnieks arī bija cietis no nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem, tad šajā aprēķinā netiek ņemts vērā 2023. gads.

No aprēķina izslēgs vienu un divus gadus vecus ilggadīgos stādījumus, jo pirmajos divos gados tie nedod pienācīgu ražu un nesniedz ieguldījumu kopējos saimniecības ieņēmumos no lauksaimniecības.

Atbalsts nedrīkstēs pārsniegt 80% no iepriekšējo gadu vidējiem ieņēmumiem, lai novērstu pārkompensācijas risku.

Kopējai attiecināmai atbalsta platībai jābūt vismaz 0,5 hektāriem.

Piesakoties uz atbalstu, pretendentam Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir jāiesniedz iesniegums, norādot tikai cietušās platības un kultūras, jo pārējā informācija jau ir ir valsts iestāžu rīcībā. LAD ir informācija par tām platībām, kas konkrētajos 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā ir deklarētas ģeotelpiskajā iesniegumā, savukārt informāciju par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības LAD iegūs no Valsts ieņēmumu dienesta.

Noteikumi “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības un dārzeņkopības nozarē 2024. gadā” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Otrdien, 17. jūnijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus MK 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, lai pagarinātu 2025. gada atbalsta iesnieguma iesniegšanas termiņus un precizētu dažu tiešo maksājumu nosacījumus, atvieglojot administratīvo slogu lauksaimniekiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Ņemot vērā lauksaimnieku sniegto informāciju par nelabvēlīgo laikapstākļu – ilgstošo un intensīvo nokrišņu šā gada maija nogalē – negatīvo ietekmi uz sējumiem un stādījumiem, 2025. gada atbalsta iesniegumiem tiek pagarināts iesniegšanas termiņš līdz 30. jūnijam, kā arī netiks piemēroti atbalsta samazinājumi par kavēto termiņu.”

Papildus tam 2025. gadā ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību (EKO2)  piešķirs par zaļmēslojuma augu papuves platību, kas nepārsniedz 30% no saimniecības aramzemes platības (parastā kārtībā – 10%).

Tā kā 2025. gads ir pirmais gads, kad tiek īstenots jaunās ekoshēmas atbalsts par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu (EKO3), veiktas izmaiņas, lai 2025. gadā līdz 30. jūnijam pagarinātu termiņu, līdz kuram var deklarēt ainavas elementus.

Ar grozījumiem precizēts atbalsta samazinājums gadījumiem, kad tiek atklātas neatbilstības, padarot nosacījumus lauksaimniekiem labvēlīgākus, un veikti atsevišķi tehniski grozījumi.

Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

2025. gada 5. jūnijā Lauku atbalsta dienests tikās ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus.

Dienests sniedza informāciju par 2025. gada platību maksājumu sezonu un izmaiņām to saņemšanai, aktuālajiem investīciju un valsts atbalsta pasākumiem, kā arī citām aktualitātēm. Tika prezentēts, kā lauksaimniekiem ir jāiesniedz informācija par lietavu un salnu postījumiem, izmantojot LAD mobilo lietotni, un kā to var izdarīt Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Tikšanās laikā tika raksturots, kā dienests veic kontroles, kā tiek izmantoti satelītattēli kontroļu veikšanas procesā, kā arī sniegtas atbildes uz lauksaimnieku uzdotajiem jautājumiem.

Tikšanās laikā dienesta prezentācijas var skatīt LAD tīmekļvietnē.

No 3. jūnija līdz 27. jūnijam lauksaimnieki LAD var iesniegt informāciju par plūdu un salnu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras.

Šobrīd informāciju var iesniegt LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā sadaļā “Citi pieteikumi” – te kā tēmu ir jāizvēlas “Lietavu pieteikums” vai “Salnu pieteikums” un jāaizpilda informācija par katru cietušo lauku.

Lai raksturotu situāciju saimniecībā, lauksaimniekam par katru cietušo obligāti jāiesniedz šāda informācija:

-cietušā lauku fotoattēls ar ģeotelpiskajām koordinātēm,

-lauku numurs,

-kultūraugs,

-visa lauka platība ha,

-cietusī lauka daļa procentuāli,

kā arī var uzrakstīt komentāru (piezīmes).

LAD vērš uzmanību! Fotoattēliem obligāti jābūt ar ģeotelpiskajām koordinātēm.

Ir stājušies spēkā MK noteikumi Nr. 259 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā”, kas nosaka, ka ilggadīgajiem stādījumiem apdrošināšanas atbalsts ir 200 euro/ha. MK noteikumi atrodami šeit: https://likumi.lv/ta/id/342082-valsts-un-eiropas-savienibas-atbalsta-pieskirsanas-kartiba-dzivnieku-sejumu-un-stadijumu-apdrosinasanai-2023-2027

Vienīgie, kas šobrīd Latvijā apdrošina ilggadīgos stādījumus ir VEREINUGTE HAGEL. Diemžēl ir tikai krusas apdrošināšanas piedāvājums. Salnas, sausums, lietavas šobrīd apdrošinātas netiek. Apdrošinātāja kontakti: Vita Baumane, Mob. tālr.: +37126160545;  vita.baumane@latraps.lv

LAA aicina apsvērt apdrošināšanas iespējas, jo lai arī pēdējos divus gadus ZM ir izmaksājusi kompensācijas par nelabvēlīgiem laika apstākļiem, uz šādiem maksājumiem no ES vai valsts puses paļauties nav droši.

Saimniecībām šobrīd ir iespēja ierīkot pretsalnu aizsardzības sistēmas (gaisa maisīšanas torņi,  miglas ģeneratori) savos dārzos. Kārta ir atvērta ar 15.05.2025. līdz 16.06.2025. https://www.lad.gov.lv/lv/katalogs/la-411-atbalsts-ieguldijumiem-lauku-saimniecibas-konkuretspejai

Ir saņemta informācija, ka Zemkopības ministrijas izstrādātais MK noteikumu “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības un dārzeņkopības nozarē 2024. gadā” projekts (ID Nr. 25-TA-961) ir ievietots TAP portālā saskaņošanai ar ministrijām.

Saite uz TAP portālu: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/f597f7af-f2dc-49c2-bc7c-d7830e39a997

Galvenās lietas:

• par 2024. gada pavasara salnām var pieteikties visi augļkopības nozares lauksaimnieki, bet par 2024. gada jūlija lietavām – visi augļkopības un dārzeņkopības nozares lauksaimnieki, kuru platības atradās lietavu zonā (2. pielikums);
• kopējā attiecināmā atbalsta platība ir vismaz 0,5 hektāri;
• 20 dienu laikā pēc noteikumu publikācijas LV atbalsta pretendentiem ir jāiesniedz atbalsta iesniegums;
• lai saņemtu atbalstu, atbalsta pretendenta ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības 2024. gadā par 1 deklarēto hektāru ir jābūt samazinājušiem vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2021., 2022. un 2023. gada vidējiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās darbības par 1 deklarēto hektāru. Ja atbalsta pretendets bija saņēmis atbalstu par 2023. gada salnas un krusas postījumiem, tad ieņēmumu samazinājumu vērtē tikai pret 2021. un 2022. gadu. Turklāt šajā aprēķinā neņem vērā 1 un 2 gadus vecu ilggadīgo stādījumu platības;
• atbalsta likmes noteiktas 1. pielikumā (tās ir precizētas, jo šobrīd ir pieejami bruto seguma 2024.gada dati), kā arī ir pārskatītas tur iekļautās kultūras; šajā sarakstā nav iekļautas lopbarības bietes un cukurbietes, kas saskaņā ar kombinēto nomenklatūru ir lopbarība (KN12), kā arī lavanda, kas saskaņā ar kombinēto nomenklatūru pieder pie ēteriskās eļļas grupas produktiem (KN33). Pielikumā nav iekļauti arī kultūrauga kods 640 (kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē), jo attiecas uz dekoratīvajiem stādījumiem.
• atbalsts tiek aprēķināts par 2024. gadā cietušajām platībām, bet izslēdzot 1 un 2 gadus vecu ilggadīgo stādījumu platības; to LAD noteiks, vērtējot, vai attiecīgā kultūrauga deklarētā lauka kontūras platība (hektāros) 2024. gadā pārklājas ar 2022. gadā attiecīgā kultūrauga deklarētā lauka kontūras platību (hektāros).
• visbeidzot ir noteikti atbalsta griesti – atbalsts nepārsniedz 80 % no iepriekšējo gadu vidējiem ieņēmumiem uz 1 hektāru par 2024. gada deklarētiem hektāriem;
• ja aprēķinātā kopējā atbalsta summa pārsniedz pieejamo finansējumu, LAD piemēros proporcionālo samazinājumu.