Eiropas Komisijas Regulas 543/2011 (augļu un dārzeņu tirdzniecības standarti) grozījuma projekts atkārtotai izskatīšanai (pielikums), kurš jau ir precizēts atbilstoši iepriekš saņemtajiem dalībvalstu komentāriem. Par precizēto redakciju mums atkal ir iespēja sniegt savus komentārus, tāpēc lūdzu Jūsu viedokli
Izvērtējot dokumenta projektu, lūdzu pievērst uzmanību 5.pantam, jo par šo pantu bija vislielākās diskusijas. Tāpēc gribētu dzirdēt Jūsu skatījumu, īpaši par 5.panta b):
- vai mēs piekrītam, ka uz grieztiem produktiem neattiecinās vispārīgo tirdzniecības standartu vai, Jūsuprāt, tomēr vajadzētu saglabāt vispārīgā tirdzniecības standarta prasības? Varbūt vēl kādus produktus vajag iekļaut zem izņēmumiem, piemēram, dažas dalībvalstis grib dīgstus.
- Par marķēšanu – vai Jums labāk būtu, ka uz šādiem produktiem ar Regulu tiek noteikts konkrēts marķēšanas datuma veids, t.i., “Ieteicams līdz” VAI “Izlietot līdz” VAI būtu labāk, ja Jūs kā ražotāji paši izvēlētos, kurš no datuma veidiem Jūsu ražotajam produktam būtu piemērotāks (tas nozīmē, ka Regulā būtu vispārīga atsauce uz marķēšanas regulu Nr. R.1169/2011)?.
Par 5.panta d) apakšpunktu. Vai piekrītam?
Par 7.pantu– lūdz vēlreiz paskatīt 7.panta 3.punktu, jo arī šeit bija diskusija, kādi pavaddokumenti ir nepieciešami. Vai vajag abus (3.Invoices and accompanying documents)? Dažas dalībvalstis grib Regulā paturēt abus, jo uzskata, ka tādējādi ir vieglāk izsekot produkta izcelsmes valstij; savukārt citas saka, ka pietiek ar pavaddokumentiem. Kāds ir Jūsu viedoklis?
Darba grupā daudz diskusiju bija arī par banānu standartu, par specifiskām lietām. Ja ir vēlme izteikties par šo standartu, arī varat man sūtīt komentārus.
Vēl informācijai – tā kā no mūsu puses bija bažas par kaltētu augļu standartā noteikto mitruma saturu, tad es nosūtīju Eiropas Komisijai viedokli, ka mēs no savas puses nevēlētos specifisko standartu šiem produktiem. Izrādījās, ka šādu viedokli paudušas arī vairums citu dalībvalstu, tāpēc, kā redzat, kaltētu augļu un riekstu standarts šobrīd ir svītrots no Regulas projekta.
Darba grupas sanāksmē EK informēja, ka plānots laist apstiprināšanai kopā dažādu nozaru tirdzniecības standartus, līdz ar to jaunā augļu un dārzeņu standartu regulējama pieņemšana pārceļas uz nākamā gada sākumu.
Viens komentārs par “Eiropas Komisijas Regulas 543/2011 (augļu un dārzeņu tirdzniecības standarti) grozījuma projekts”
Manuprāt uz grieztiem produktiem nevajadzētu attiecīnāt vispārīgo standartu prasības, jo tas radīs lieku administrātīvo slogu ražotājiem un inspektoriem. Vai kāds apzināti kādreiz ir iesaiņojis puvušo vai ar kādu svešu smaku, vai ar kaitēkļa bojājumiem burkānu, kāli, u.t.t? Neviens neko tādu nedara un pilnīgi pietiktu ar produkta nosaukuma, ražotāja/izplatītāja un izcelsmes norādi, ja no gadījumā jāizmeklē kāda mikrobioloģiskā piesārņojuma avotu. Arī par derīguma termiņa norādi, labāk būtu “ieteicams līdz”, tas mazinātu pārtikas atkritumus (piemēram, mani pieauguši bērni ļoti strikti seko derīguma termiņam arī tādiem produktiem, kuri tik viegli nespēj sabojāties – šokolādei, medum u.c.).
Jebkurā gadījumā mikrozaļumi, jeb dīgsti no šīm prasībām jāatbrīvo. Man grūti iztēloties šīs prasības kontroles procesu, it sevišķi, ja zaļumi ir griezti un salikti maisījumā. Un uz mikrozaļumiem, kurus piedāvā ar visu substrātu, šī prasība taču neatteiktos? Tāpat, ka uz salātiem podiņā neattiecas salātu specifiskās prāsībās?
Manuprāt, 5.panta d) apakšpunktam varam piekrist, arī tas mazinātu pārtikas zudumus. Nu lai tas importētājs ziedo vīnogas vai tomātus pansionātam bez izcelsmes norādes, diez vai tas spētu ietekmēt vietējo ražotāju pozīcijas tirgū.
Par 7.panta 3.punktu, kādi vēl pavaddokumenti atskaitot rēķinu var būt? Fitosanitārais sertifikāts, tas jā. Kas vēl? Receptes patērētājiem (ja tādas ir) jau nenāk ar dokumentiem, tās liek klāt iesaiņojumam vai iebāž marķējumā. Jebkurā gadījumā izcelsmes norādei vajadzētu būt gan, gan.
Mani vēl mulsina marķējuma prasības visparīgajos standartos. Vai tad produkta nosaukums, iesaiņojuma (ja iesaiņots) neto masai nav jābūt norādītiem? Pietiek tikai ar izplatītāju un izcelsmi? Manuprāt, tā bija kļūda vēl esošā regulējumā un to vajadzētu labot.