KAS NOTIEK Latvijā – vai esam ārkārtas situācijā vai vērojam Dabas katastrofas sekas?
TV 24 vakar sarunā ar ZM ministru Didzi Šmitu, operators neļāva uzdot Ansim Bogustovam – sarunu vadītājam vienkāršu jautājumu: “Kāpēc Latvijā ZM neatzīst dabas katastrofas sekas lauksaimniecībā, bet aģitē par “ārkārtas stāvokli”. Operatore solīja gan nodot sarunas vad. šo principiālo jautājumu, bet tas TV neizskanēja.
Man šķiet, ka “ārkārtas situācija” Latvijā ļauj ļoti niecīgā līmenī valstij kompensēt zemnieku zaudējumus, ņemot vērā pirmās kārtas mērķus – Valsts aizsardzībā, līdzdalībā karā, mediķu un skolotāju algas..
Līdz šim izsludinātos “ārkārtas situācijās” Latvijā zemniekiem kompensēja tikai daļu no zaudējumiem, kad EK dokumentā Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē “ ir definēti citi principi – 100% zaudējumu kompensācija pie dabas katastrofām (ja zaudējumi ir virs 30%). Latvija nepilda Orhūzas konvenciju un nepaziņoja par radiācijas salnu, tās parametriem, kas nāvējoši kokiem , krūmiem, ražai.
Stratēģiski ir zināms Valsts pastāvēšanas risks pārtikas trūkumā zem 50% , bet šo argumentu līdz šim vietējiem politiķi neizmanto.
Salīdzināsim: 1. Citāti no Latvijas likumiem:
(1) Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
(2) Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
3. Citāti no ES dokumenta: “Kopienas pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē
- (No 11.3.1.)…ņemot vērā kaitējumu, ko šie notikumi (nelabvēlīgi laika apstākļi A.Š.) nodara lauksaimnieciskajai ražošanai vai lauksaimnieciskās ražošanas pamatlīdzekļiem, Komisija ir piekritusi tos pielīdzināt dabas katastrofām, tiklīdz kaitējuma apmēri ir sasnieguši noteiktu slieksni, kas atbilst 20 % vidējās produkcijas mazāk labvēlīgos apvidos un 30 % – pārējos apvidos.
- 11.3.2. Ja kaitējums skar viengadīgas kultūras, ir attiecīgi jānosaka 20 % vai 30 % zaudējumu apjoms, balstoties uz konkrētās kultūras bruto produkciju attiecīgajā gadā, salīdzinot ar bruto produkciju parastā gadā. Tātad bruto produkcija parastā gadā jāaprēķina, salīdzinot ar vidējo bruto produkciju trīs iepriekšējos gados, neieskaitot tos gadus, kad maksāta kompensācija sakarā ar citiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
- 11.3.3. Zaudējumus parasti aprēķina atsevišķām lauku saimniecībām. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atbalstu piešķir zaudējumu kompensēšanai ierobežotā apvidū. Tomēr, ja nelabvēlīgie laika apstākļi ir vienādi skāruši lielāku teritoriju, Komisija neiebildīs pret atbalsta piešķiršanu, pamatojoties uz vidējiem zaudējumiem, ar noteikumu, ka tie ir reprezentatīvi un atbalsta saņēmējiem netiek izmaksāta pārmērīga kompensācija.
- 11.3.4. Ja nodarīts kaitējums ražošanas līdzekļiem, kura sekas izpaužas vairākus gadus (piemēram, daļēja koku vainagu nosalšana), pirmās ražas faktiskajiem procentuālajiem zaudējumiem pēc nelabvēlīgā notikuma, tos aprēķinot saskaņā ar iepriekšējos punktos noteiktajiem principiem, jāpārsniedz 10 %, un faktiskajiem zaudējumiem procentos, kas sareizināti ar gadu skaitu, kad novēroti ražas zudumi, jāpārsniedz 20 % mazāk labvēlīgos apvidos un 30 % – pārējos apvidos.
- 11.3.7. Atbalstu, lai kompensētu lauksaimniekiem nelabvēlīgu apstākļu nodarītu kaitējumu ēkām un iekārtām (piemēram, krusas nodarītu kaitējumu siltumnīcām), apstiprinās līdz 100 % faktisko izmaksu, nenosakot minimālo robežu.
2023. gada 30. jūnijs Andris Ansis Špats, zemnieks, Inženierzinātņu doktors, tālr 26128457