Autors: Pēteris

1.jūlijā, Zemkopības ministrijā notika tikšanās, kuras laikā tika diskutēts par Sezonas viesstrādnieku jautājumiem. LAA valdi pārstāvēja Māra Rudzāte un Gundega Sauškina. Diskusijā piedalījās arī Labklājības ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Tika skarti vairāki jautājumi, tomēr vislielākais uzsvars tika likts uz viesstrādnieku atalgojuma pielīdzināšanu vietējo strādnieku noteikumiem. Sākotnēji iecerētie noteikumi, kas NA prāt kavētu imigrantu ieplūšanu, šobrīd savu būtību ir izsmēluši un jau darbojas pretējā virzienā.
Vairāk kā stundu garajā diskusijā tika nolemts, ka LAA kopā ar citām NVO atkārtoti rakstīts vēstules visām saistītajām ministrijām (Labklājības, Ekonomikas, Iekšlietu un Finanšu), kā arī ministru prezidentam, lai šī jautājuma risinājums būtu labvēlīgs Latvijas Lauksaimniekiem.

Trešdien, 20. maijā, notika sēde, kurā tikās lauksaimniekie ar ZM un LAD vadību par 2025. gada salnu un lietavu ārkārtas atbalsta izmaksām. Piedāvājam īsu ieskatu sapulcē pārrunātajos jautājumos.

Izmaksāts ārkārtas atbalsts par 2025. gadu kopā 4,2milj.eiro

ZM uz ES nosūtījusi sekojošus datus:

Postījuma veids	Cietusī platība (ha)	% pret 5 gadu vidējo	Piezīmes
Pavasara salnas	2318	24%	Augļi un ogas
Lietavas	92975	–	Visi kultūraugi
t.sk. zirņi	8638	36%	Visvairāk cietusī kultūra
t.sk. pārējie dārzeņi	–	13%

⁠Dati no ZM/LAD prezentācijas:

Atzinumi:

• Zirņi esot bijuši sarakstā jau no paša sākuma.
• ZM atzina, ka viņu pieņemtais lēmums, kas ļāva atbalstam pieteikties arī tiem, kas sākotnēji nebija zaudējumus ziņojuši, bija kļūdains.
• LAD norāda, ka pieteikumu skaits bijis tik liels, ka pat ja nebūtu bijis atbalsts zirņiem, samazinājums būtu bijis ap 50%.
• ⁠LAD apkopos pieteiktās kultūras pa ha un Latvijas novadiem un publicēs savā mājas lapā.
• Tiek gaidīta Eiropas atbilde par iespēju Latvijai papildus finansējumu
• ZM vērsīsies FM ar lūgumu meklēt Regulā ļauto papildus atbalstu
• LAD piekritis savā mājas lapā publicēt atbalstu saņēmušos juridiskos uzņēmumus. Privātpersonas publicētas netiks
• ⁠Ja arī nākotnē būs atbalsts, nosacījums par 20% kritumu paliks

3.februārī stājušies spēkā MK noteikumi Nr.46 par Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē:

https://likumi.lv/ta/id/366202-eiropas-savienibas-arkartas-atbalsta-pieskirsanas-kartiba-nelabveligu-klimatisko-apstaklu-radito-ekonomisko-seku-mazinasanai-auglkopibas-darzenkopibas-un-seklaudzesanas-nozare

Arī LAD ir publicējis informāciju un termiņus par pieteikšanos:

 https://www.lad.gov.lv/lv/jaunums/var-pieteikties-arkartas-atbalstam-auglkopibas-darzenkopibas-un-seklaudzesanas-nozare

Termiņš pieteikumu iesniegšanai: no 2026. gada 12. februāra līdz 16. martam

Publicējam LAA biedra Andra Špata vēstuli ZM “Par ZM projektu dabas katastrofai pielīdzināmo zaudējumu segšanai 2025.g.”

Izanalizēju no Latvijas Augļkopju asociācijas saņemtos ZM izstrādāto projektu- ražas  zaudējumu kompensācijas  aprēķinu  tabulas, ja zaudējumi vairāk par 20%.

 Dabas katastrofai pielīdzina zaudējumus  ja tie ir vairāk par 30% (nevis 20%!) un zaudējumem ir tieša saistība ar klimatu (ES Pamatnostādnes…).  Zaudējumu kompensāciju nosaka sekojoši zemnieku tiesības garantējoši ES dokumenti:

1.   Eiropas Savienības Pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020.gadam.( 52014XC0701(01))
2. Komisijas Regula (ES) 2022/2472 (2022. gada 14. decembris), ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu. (Dokuments attiecas uz EEZ) . 4. iedaļa. Atbalsts, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu nodarītu kaitējumu lauksaimniecības nozarē 37. pants:
3. Zināms, ka regulas nav tiesības valstīm mainīt, atšķirībā no direktīvām.

ZM zīmīgi ignorē MK jau 2023.g. pieņemto lēmumu iepriekšējās valdības sastāvā, Regulas  37. panta 4. punktu un 8. punkta beigu daļu un 10. punktu: 

           Ar dabas katastrofu saistītas atbalsta shēmas ievieš trīs gadu laikā un atbalstu izmaksā četru gadu laikā no dienas, kad dabas katastrofa notikusi.

                          8. …Lai aprēķinātu labuma guvēja ikgadējo lauksaimniecisko produkciju, drīkst izmantot indeksus, ja izmantotā aprēķina metode ļauj noteikt labuma guvēja faktiskos zaudējumus attiecīgajā gadā.

                           10.   Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti, lai kompensētu zaudējumus, tai skaitā maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

Cik bieži ir bijušas normālas ražas pēdējos 20 gados?

1. Saimniecību līmenī, ja nav negatīvā  klimata ietekme bijusi, tad “normālo ražu” rēķinā līdzīgi kā atsūtīts pielikumos.

2. ZM  Rīgas ierēdņi nezina to, ka dārzkopjiem sākot ar 2014. gadu kaut kur Latvijā katru gadu uzbrūk vai nu pavasara radiācijas salna vai agrā rudens salna bijusi. Pirmo reizi Latvijā  Dr.biol. A.Ripa un Dr.sc.ing. A. Špats radiācijas salnu analizēja 2004. un 2008.gadā (sarakste ar dienestiem ir arhīvā)! Toreiz tikai ar ZM ministra atbalstu varējām saņemt slepenos LVĢMC datus.

  Tāpēc nevar uzskaitīt par “normālas ražas“ gadiem visām saimniecībām pirms 2023.g., jo ZM neradīja normālu uzskaites kārtību.  LAAD veicot pārbaudi integrētā un bioloģiskā audzēšanā, nav prasības informācijai par salnām u.c. klimata kaitējumiem dabas katastrofu līmenī..

 Neziņu rada arī  fakts, ka Latvija neievēro Orhūzas konvencijas prasības – informēt sabiedrību par stāvokli vidē un pirms 2024. g  LVĢMC neinformēja sabiedrību par pavasara radiācijas salnām (salnas zāles līmenī).

Piemēram. Pētnieciskā jaunsaimniecībā Gundegas pēdējos 5 gados – kopš 2019. g. tika viens  2024. gads bija ar normālu ražu. Dzērveņu laukos ir  jāņem vērā apkārt esošās kūdras ražotnes ietekme uz mikroklimatu, kas par -2 C grādiem spēj pazemināt pavasara radiācijas salnu, sevišķi pēc sausām, saulainām dienām.

 Ja ir pasludināts ārkārtas stāvoklis Latvijā – valsts mērogā, tad regulas iesaka izmantot koeficientu metodi, kam ir jābūt saistībā ar klimata ietekmi.

  Pēdējā Regulā no 2022/2472.  ir izmainīta likme – maksimāla kompensācija, kas no 80% nomainīta uz 100%. Nevajadzētu ZM “izlēkties” ar regulu nezināšanu, kopā ar citiem Regulu pārkāpumiem.

 Dīvaini un nepamatoti ir projekta dokumentā  rakstītie ierobežojumi kompensācijai gadījumā, “ja trūkšot naudas”, jo Pamatnostādnes un Regulas prasa kompensāciju veikt 4 gadu laikā.

Tas ir sevišķi svarīgi ilggadīgām kultūrām, jo nākošos gados var atklāties paliekošas sekas no “dabas katastrofas gadā” saņemtā Dabas trieciena.Piemēram, irbenes mūsu saimniecībā pēc 2023.g. salnas neatjaunojās 2024.g., nīkuļoja  arī 2025.g.. Pēc 2 gadu novērojumiem, nolemts tās nozāģēt. Francijā, piemēram, pat pārstādīja augļu dārzus. Latvijā derētu nomainīt neperspektīvās  dzērveņu šķirnes, ko veicina ASV , piešķirot USD 25 000 kompensāciju par 1 h .

  Dārzkopība tieši saistīta ar valsts drošību un tautas izdzīvošanu, jo ietekmē vispārējo imunitātes līmeni  valstī. Piemēram, No Covid -19 Latvijā mirušo, salīdzinot ar Norvēģiju, bija par 2000 upuru vairāk. Tas ir 0,102% tautas. Zīmīgi Latvijā šausminās par Krievijas upuriem karā 150 000 – 0,108% kas ir tuvu Latvijas “virsnormas upuriem” no covid’a, bet mēs nedomājam kā palielināt ogu, augļu ražu no 7kg/pers. uz 60 kg/pers. kā Norvēģijā, lai paaugstinātu imunitātes līmenī sabiedrībā.

 Piezīme: lai atvieglotu darbu, salīdzinot ZM esošos atbalsta projektus ar zemnieku tiesību garantējošām ES regulām, svarīgāko tekstu izcēlu ar “bold”.

 Ceru, ka šīs piezīmes noderēs darba procesā labojot topošos noteikumus.

 2025. gada 8. decembris                   Parakstīts ar e- parakstu. Andris Špats, Dr.sc.ing.

LBTU LPTF Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” rīko lauka dienu “Augu aizsardzības sistēmas demonstrējums kaitīgo organismu ierobežošanai bioloģiskajos ābeļu stādījumos”

Norises vieta: z/s “Kurpnieki”, Smiltenes pagasts, Smiltenes novads

Datums: 2025. gada 7. augusts

Laiks	Tēma
10:00-10:30	Ierašanās un reģistrēšanās lauka dienai
10:30-10:40	Z/s “Kurpnieki” pārstāvis par saimniecību
10:40-11:00	Demonstrējumā projektā īstenotās aktivitātes 2025. gada veģetācijas sezonā (R.Rancāne, “Agrihorts”)
11:00-11:20	2025. sezonas galvenās problēmas – kraupis, laputis un salnas, novērojumi un potenciālie risinājumi (R.Rancāne, “Agrihorts”)
11:20-11:40	Aktuālais piedāvājums no SIA “Agrimatco Latvia” (I.Apenīte, SIA “Agrimatco Latvia”)
11:40-12:10	Diskusijas, kafijas pauze
12:10-13:00	Došanās uz dārzu, demonstrējuma izmēģinājuma parauglaukumu apskate

*Pasākumā tiks fotografēts un filmēts, materiāli var tikt izmantoti publicitātei

Demonstrējuma tēma (Lote Nr.1): “Augu aizsardzības sistēmas demonstrējums kaitīgo organismu ierobežošanai bioloģiskajos ābeļu stādījumos”

Pieteikšanās: https://agrihorts.lbtu.lv/lv/form/pieteiksanas-lauku-dienai-2025-0

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests