Categories
Audzēšana Dažādi

Augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz bitēm un citiem apputeksnētājiem

Pārpublicēts no https://www.misijaagronoms.lv/tpost/3lf0y7ux51-augu-aizsardzbas-ldzeku-ietekme-uz-bitm

Pērn Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veicis 1874 augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas uzraudzības pārbaudes* un informē, ka 2020. gadā nav bijis neviena gadījuma, kad AAL lietošanas rezultātā gājušas bojā bites. Lai veicinātu cieņpilnas attiecības ar kaimiņiem un pasargātu bišu dravas, VAAD skaidro noteikumus un labās prakses piemērus, kas jāievēro gan augkopjiem, gan biškopjiem.

VAAD atgādina, ka, pirms AAL tiek reģistrēts Latvijā, tā sastāvā esošās darbīgās vielas tiek rūpīgi izvērtētas Eiropas Savienības līmenī. To ietekme uz bitēm, kā arī citiem apputeksnētājiem tiek analizēta gan akūti, gan ilgtermiņā. Lauku pētījumos tiek detalizēti pētīta bišu uzvedība, barošanās aktivitāte, kolonijas attīstība un stiprums, tās pārziemošana, mirstība, peru attīstība utt. Jebkuram AAL (piemēram, insekticīdam, fungicīdam vai herbicīdam u.c.) riska novērtējums Eiropas Savienībā tiek veikts pēc vienādiem principiem. Gadījumā, ja arī lauka pētījumā (noslēdzošais posms) parādās iespējams risks, tiek piemēroti risku ierobežojoši pasākumi.

“Arī šogad publiskajā telpā izskan aizvien skaļākas bažas par bišu saimju bojāeju saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. VAAD katru gadu saņem sūdzības un operatīvi reaģē, lai novērstu potenciālos riskus, taču inspektoriem ierodoties, bieži vien tiek secināts, ka nav pamata uzlikt sodu. Nereti sūdzības saistītas ar to, ka kultūraugu ziedēšanas laikā tiek lietoti fungicīdi un papildmēslojums, kuru lietošanai nav noteikti ierobežojumi bišu un citu apputeksnētāju drošībai, lietojums nerada apdraudējumu bitēm. Taču vērotājs no malas to nevar zināt, tādēļ katru gadu skaidrojam, kā rīkoties situācijās, ja ir aizdomas par neatbilstošu smidzināšanu,” norāda Vents Ezers, VAAD direktors.

“Augkopjiem jāatceras, ka augu aizsardzības līdzekļi tomēr ir indes, kas paredzētas augu, sēņu, gliemežu, kukaiņu un pat zīdītāju ierobežošanai, tādēļ, tikai ievērojot normatīvajos aktos noteikto, var samazināt to kaitīgo ietekmi uz medus bitēm, citiem apputeksnētājiem un dabu kopumā. Labāku attiecību vārdā var meklēt dažādus risinājumus, piemēram, pie laukiem, kuros tiks lietoti augu aizsardzības līdzekļi, arī augkopis varētu izvietot informatīvās zīmes ar lauka nosaukumu un sava tālruņa numuru, pa kuru biškopis vai arī kāds cits, ja rodas tāda nepieciešamība, var sazināties. Dabā viss ir saistīts – augkopji nevar iztikt bez biškopjiem, savukārt, biškopji bez augkopjiem, tāpēc aicinām uz savstarpēju sapratni un cienīsim viens otra darbu,” saka Armands Krauze, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs.

VAAD atgādina, ka AAL atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā. Lauksaimnieku pienākums ir vienmēr ievērot marķējumā noteiktās prasības, tajā skaitā nosacījumu lietot insekticīdus, kad apputeksnētāji nav aktīvi (no plkst. 22.00 līdz 5.00) un veikt augu apsmidzināšanu, ja vēja ātrums nepārsniedz 4 m/s. Ja smidzinātājs ir aprīkots ar rūpnieciski komplektētām palīgierīcēm (palīgiekārtām), kas mazina vēja ietekmi uz smidzinājumu, nodrošinot smidzinājuma nokļūšanu tikai uz paredzētās apstrādājamās virsmas, augus drīkst apsmidzināt arī tad, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/s.

Lai maksimāli izslēgtu riskus bitēm un citiem apputeksnētājiem, laba lauksaimniecības prakse:

1)  Aicina augkopjus:

  • laikus sazināties ar bišu dravu novietnes īpašnieku un brīdināt par smidzināšanu,
  • neapsmidzināt ziedošus augus un AAL lietot pēc ziedlapiņu nobiršanas, tai skaitā nelietot herbicīdus nezāļu ierobežošanai augļu un ogu dārzos kultūraugu ziedēšanas laikā,
  • izsmidzināt pēc iespējas tuvāk kaitēkļiem,
  • izveidot buferzonas starp apputeksnētāju dzīvotnēm un ar AAL apstrādātām platībām,
  • nodrošināt dabiskās dzīvotnes – ierīkot tā saucamās kukaiņu viesnīcas, nepļaut grāvmalas un mežmalas, kamēr neizzied savvaļas augi, iesēt ziedošus augus buferzonās,
  • pēc pieprasījuma skaidrot apkaimes iedzīvotājiem un ikvienam interesentam, kas tiek darīts uz lauka.

2)  Aicina biškopjus:

  • Laikus iepazīties ar audzētajiem kultūraugiem bišu iespējamo ganību teritorijā – gan pie pastāvīgajām bišu novietnēm, gan pie pārvietojamām. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš, ja bišu novietņu tuvumā atrodas ziedoša rapša vai jebkuru citu ziedošu kultūraugu sējumi, kuros insekticīdus drīkst lietot, kad apputeksnētāji nav aktīvi (no plkst. 22.00 līdz 5.00).
  • Kontaktēties ar apkārtējo teritoriju lauksaimniekiem, ja tiek audzēti graudaugi vai rapsis, lai laikus uzzinātu, kādus insekticīdus paredzēts lietot un būtu iespējams vienam otru brīdināt par savām aktivitātēm. Biežākie AAL lietotāju pārmetumi biškopjiem ir par pārvietojamo bišu novietņu novietošanu pie laukiem, nebrīdinot lauku īpašniekus. Novietojot bišu saimes pagaidu novietnē, biškopim būtu jānorāda, jāpievieno vai jāuzkrāso savs tālruņa numurs (iespējams, arī šīs pagaidu novietnes vietas nosaukums), pa kuru vajadzības gadījumā ar biškopi var sazināties lauksaimnieks vai arī kāds cits, ja rodas tāda nepieciešamība.
  • Ja biškopis saņem visu vajadzīgo informāciju no AAL lietotāja un tiek smidzināti līdzekļi, kuru lietošanai nav noteikti ierobežojumi bišu un citu apputeksnētāju drošībai (herbicīdi, fungicīdi, papildmēslojums), tad biškopim nav pamata satraukumam. Taču viņš var vienoties ar lauka īpašnieku, ka tiks informēts par jebkura AAL vai insekticīda smidzināšanu.
  • Ja biškopim ir pamatotas aizdomas par insekticīda lietošanu, neievērojot noteiktos lietošanas ierobežojumus, un biškopis nevar iegūt informāciju par to, kas tiek smidzināts, tad, lai skaidrotu situāciju, nekavējoties jāinformē tuvākās VAAD reģionālās nodaļas vadītājs par situāciju un vietu, kur atrodas apstrādātie lauki un bišu drava.

Ja biškopis jau konstatē bišu masveida bojāeju (stropa priekšā ir simtiem mirstošu bišu) nektāra ienesuma laikā, nekavējoties jāinformē tuvākās VAAD reģionālās nodaļas vadītājs https://www.vaad.gov.lv/lv/filiales par situāciju un vietu, kur atrodas apstrādātie lauki un bišu drava.

*Būtiskākie augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumi 2020. gada lauksaimniecības darbu sezonā